trešdiena, 2010. gada 28. aprīlis

«Ar zupu uz Saeimu»


 – tāds iespaids rodas, kad vērojam politisko partiju apvienības „Vienotības” biedru izvērstās aktivitātes Jelgavas novadā. Proti, kā uz burvja mājiena dažus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām radīta „Jelgavas novada atbalsta biedrība”, kura vēlas palīdzēt trūkumā nonākušajiem novadniekiem un dalīt bezmaksas zupu. Nenoliedzami cēls žests, ja vien šīs aktivitātes nebūtu plānots pabeigt dažas dienas pēc vēlēšanām.

Šā gada 25. februārī dibināta „Jelgavas novada atbalsta biedrība” ar mērķi palīdzēt trūkumā nonākušajiem novadniekiem un organizēt zupas virtuvi, bet kā gadījies, kā ne – biedrības dibinātāji un vadītāji ir saistīti ar politisko partiju apvienību „Vienotība”. Proti, biedrības līderis Madars Lasmanis ir partijas „Jaunais laiks” biedrs un Saeimas deputāts, Jānis Laizāns savulaik vadījis vietējo „Jaunā laika” nodaļu, bet Jelgavas pilsētas pašvaldību vēlēšanās no šī saraksta kandidējis Jānis Ozoliņš, kas arī ir jaunās biedrības atbalstītājs. Vēl jāmin, ka organizācijas aktīvists Andris Rimša ne vienreiz vien manīts „Jaunā laika” centrālajā birojā un politiskajās sēdēs, bet paralēli darbojas Vēlēšanu reformas biedrības valdē, ko vada „Jaunā laika” biedrs Valdis Liepiņš. Šeit arī darbojas jau agrāk politikā manītā Inga Svarinska un žurnāliste Baiba Auzāne.

Prieks ir par cilvēkiem, kuri atrod iespēju palīdzēt trūkumā nonākušiem novadniekiem un dara to nesavtīgi no sirds, bet šajā gadījumā – visai apbrīnojamas sakritības, vai arī apzināta plāna rezultātā, biedrības noslēgtais līgums ar Jelgavas Novada domi paredz, ka bezmaksas zupas virtuves pagastu centros darbosies tikai līdz 4. oktobrim un divas dienas pēc parlamenta vēlēšanām beigs savu darbību. Vai tas nozīmē, ka „Vienotības” biedru vēlme, palīdzēt trūkumā nonākušajiem novadniekiem, aprobežojas vien ar priekšvēlēšanu periodu? Vai arī ar zupas palīdzību „Vienotības” biedri centīsies bruģēt ceļu uz 10. Saeimu?!

Izvērtējot situāciju, rodas skarbi secinājumi un griezīgi jautājumi. Ar ko šī „Vienotības” zupas virtuve atšķiras no Zīgerista banāniem un tukšajiem solījumiem?! Cik ētiski, esot valdības vadošajam politiskajam spēkam, ir iesākumā aplaupīt mazāk aizsargātos iedzīvotājus, atņemot pensijas, samazinot pabalstus, paaugstinot kopējo nodokļu slogu par 20%, daļai liedzot pieeju televīzijai pēc 1. jūnija un visbeidzot žēlsirdīgi pasniedzot bezmaksas «politisko» zupu?! Vai tā iespējams izvairīties no konkrētu ekonomisko priekšlikumu izklāstīšanas vēlētājiem, kā „Vienotība” vēlas valsti izvest no krīzes? Vai tādi politiķi mums vajadzīgi nākamajā Saeimas sasaukumā? Esmu pārliecināts, ka mēs esam pelnījuši krietni vairāk par pašķidras zupas šķīvi!

Ivars Jakovels

politikas zinātnes maģistrs

politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks

otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis

Pērn aizbraucēju skaits pieaudzis par 23%

 lidosta "Rīga"
Pērn no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs devušies 7388 cilvēki, kas ir par 23% vairāk nekā 2008.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par ilgtermiņa migrāciju.

Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā, lai apmestos uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu.

Kopumā ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 4700 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2008.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem.

2009.gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki (par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008.gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki (par 23% vairāk nekā 2008.gadā).

Visvairāk cilvēku - 21,8% no visiem aizbraucējiem - devās uz dzīvi Krievijā, 17,8% apmetās Lielbritānijā, 9,7% - Vācijā un 7,8% - Īrijā. Aizvadītajā gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju palielinājusies divas reizes, uz Krieviju - 1,3 reizes, uz Vāciju - 1,2 reizes, emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizi.

No 2009.gada starptautiskiem emigrantiem Latvijas pilsonība bija 53% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 13,5%, citu ES valstu valstiskā piederība - 10,6%, pārējo valstu 22,9% (no tiem Krievijas pilsonība - 48,6%). 77% aizbraucēju bija darbspējas vecumā.

Iebraucēju vidū pagājušajā gadā lielākais īpatsvars – 25% - bija ieceļotājiem no Krievijas. No imigrantiem Latvijas pilsonība bija 19,4% iebraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 0,2%, citu ES valstu valstiskā piederība - 40,4%, pārējo valstu - 40,0% (no tiem Krievijas - 66,0%) iebraucēju.

2009.gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 54,6%, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 51,1%.

2009.gadā iedzīvotāju starptautiskās migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 1950 cilvēkiem, krievu - par 1826, ukraiņu - par 348, baltkrievu - par 181 cilvēku. Turpretī rumāņu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 60, zviedru - par 47, vāciešu - par 40 cilvēkiem.

paņemts no www.delfi.lv

Sociāldemokrātu premjers atrisina 40 gadu vecu Norvēģijas un Krievijas robežstrīdu

 No labās: Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs
Krievija un Norvēģija panākušas vienošanos par starpvalstu robežu Barenca jūrā, otrdien vēsta "RIA Novosti".

Ar šādu paziņojumu nācis klajā Norvēģijas premjerministrs un Darba partijas priekšsēdētājs Jens Stoltenbergs pēc sarunām ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.

Abas valstis par robežu Barenca jūrā nespēj vienoties jau gandrīz 40 gadus. Par strīdus teritoriju tiek uzskatīti aptuveni 175 000 kvadrātmetru jūras telpas.

"Mūsu tikšanās, kas ir tikko noslēgusies, veicināja vienošanās panākšanu starp mūsu valstīm par robežlīniju Barenca jūrā un Ziemeļu Ledus okeānā. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Norvēģijas premjers.

Viņš norādīja, ka puses vienojās par visiem šīs problēmas risinājuma aspektiem.

"Šis lēmums attiecas uz robežlīnijas noteikšanu un naftas atradņu izstrādāšanu, kā arī zvejniecības sfēru. Šis lēmums ir kompleksā darba rezultāts," piebilda sociāldemokrāts Stoltenbergs.

Arktikas strīdu Krievija un Norvēģija risināja pakāpeniski. 2007. gadā izdevies parakstīt vienošanos par Varangera fjordu, kas paredz līča ārējās daļas jūras telpas norobežošanu un atrisina daļu neatrisināto jautājumu.

Barenca jūras Varangera fjords/Varjagu līcis atrodas starp Ribačijas pussalu (Krievija) un Varangeru (Norvēģija). Fjorda garums ir 120 kilometri, dziļums - līdz 420 metriem.

pēc www.delfi.lv

pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Ungārijā par krīzi tiek sodīti sociālisti

 Ungārijas Sociālistu partijas atbalstītāju mītiņš
Centriski labējā opozīcijas partija "Fidesz" guvusi pārliecinošu uzvaru svētdien notikušajā Ungārijas parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā, atstājot aiz sevis sociālistus, pirmdien vēsta BBC.

Pēc 99% vēlēšanu biļetenu apkopošanas, "Fidesz" ieguvusi gandrīz 68% vēlētāju atbalstu un, attiecīgi, 263 no 386 deputātu vietām parlamentā.

Pēdējos astoņus gadus vēlētāju atbalstu valstī baudīja Sociālistiskā partija. Taču svētdien tā ieguvusi vien 15% vēlētāju balsis un 59 vietas parlamentā.

pēc www.delfi.lv

Austrijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais valsts sociāldemokrātiskais vadītājs

Heincs Fišers, Austrijas prezidents
Pašreizējais Austrijas prezidents sociāldemokrāts Heincs Fišers svētdien notikušajās vēlēšanās ar 78,6% balsu atkārtoti ievēlēts amatā, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma ARGE publiskotie provizoriskie rezultāti.

Pēc 53% balsu apkopošanas pretrunīgi vērtētā Barbara Rozenkranca no galēji labējās Brīvības partijas savukārt ieguvusi 15,8% vēlētāju atbalstu, bet Rūdolfs Gērings no Austrijas Kristiešu partijas saņēmis 5,6% balsu.

Līdzīgu iznākumu prognozē arī pēc Austrijas televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja. Saskaņā ar to Fišers ieguvis 78,7%, Rozenkranca 15,5%, bet Gērings 5,8% balsu.

pēc www.leta.lv

svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

Pieaug «Saskaņas centra» popularitāte

 Aizvadīto gadu lielākais politiskais kongress Latvijā, 1025 delegāti
Apvienības «Saskaņas centrs» reitings divu nedēļu laikā pieaudzis par diviem procentpunktiem, un apvienība nostiprinājusies populārāko politisko organizāciju galvgalī. Tā liecina pētījumu kompānijas «GfK» jaunākās aptaujas dati, ar kuriem svētdien iepazīstināja LNT raidījums «Top10».

Ja Saeimas vēlēšanās notiktu šajā nedēļas nogalē, par «Saskaņas centru» būtu gatavi balsot 14,2% balstiesīgo.

Otrā populārākā politiskā organizācija ir apvienība «Vienotība». Par to šajā nedēļas nogalē būtu gatavi balsot 10,3% vēlētāju, kas ir par vienu procentpuktu mazāk nekā pirms divām nedēļām. Savukārt trešo vietu saglabā Zaļo un zemnieku savienība. Tās reitings pusmēneša laikā pieaudzis par vienu procentpunktu un sasniedzis 8,7%.

Tautas partija, kuras reitings audzis nedaudz vairāk nekā par vienu procentpuntku, iegūtu 3,3% vēlētāju atbalstu. 2,3% vēlētāju balsotu par PCTVL, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK būtu 1,6% vēlētāju atbalsts, savukārt  aptuveni 1% balsu iegūtu gan «Visu Latvijai», gan LSDSP, gan arī Latvijas Pirmās partijas/ Latvijas ceļa apvienība. Pēdējas popularitāte divās nedēļās lai arī nebūtiski, tomēr gājusi mazumā.

Kopumā vēlēšanās gatavi piedalīties 74% balstiesīgo, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pirms pusmēneša. No tiem 30% nezina par ko balsot vai arī neatklāj savu izvēli.
Populārāko iespējamo premjera amata kandidātu saraksta galvgalī joprojām atrodas Ventspils mērs Aivars Lembergs, pret kuru pozitīvi izturas gandrīz puse - 47% aptaujāto. Otrs populārākais - ar gandrīz 47% pozitīvu vērtējumu, ir premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš Ventspils mēram piekāpjas tikai par dažām procentpunkta desmitdaļām. Trešais pozitīvi vērtētais ir LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kurš krietni pārspēj savas partijas reitingu - viņu pozitīvi vērtē 20% respondentu, tiesa 2,5 procentpunktus šajā laikā viņš ir zaudējis.

Pret «Saskaņas centra» vadītāju Jāni Urbanoviču pozitīvi attiecas 15,8% aptaujas dalībnieku, un viņš divās nedēļās ir lielākais ieguvējs, jo uzlabojis savas pozīcijas par 2,5 procentpunktiem.  Sarakstu noslēdz Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, pret kuru pozitīva attieksme ir 7,7% balsotāju - par gandrīz trīs procentpunktiem mazāk kā pirms pusmēneša.

Aptauja veikta no 12. līdz 22.aprīlim, aptaujas metode – telefonintervijas. Aptaujāti tikai balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji, izlase lielums 618 respondenti. Aptauja veikta izmantojot nejauši stratificēju jeb daudzpakāpju vispārnacionālu izlasi - aptverti visi reģioni un apdzīvotās vietas tipi, aptaujas gaitā kontrolējot demogrāfisko sadalījumu pēc statistikas pārvaldes datiem.

paņemts no www.apollo.lv

«Saskaņas» kongresā – kupls skaits jelgavnieku

"Saskaņas" 1. kongress Rīgas Kongresu namā
Sestdien, 24.aprīlī, Rīgā aizvadīts sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» kongress, ko kuplā skaitā – ar delegāciju vairāk nekā 50 cilvēku sastāvā – apmeklēja arī jelgavnieki.

Kongresā tika uzsvērts – partijai ir plāns, kā izvest valsti no sabrukuma, informē partijas pārstāvji. Priekšlikumi situācijas uzlabošanai tika pamatoti ar aprēķiniem no partijas topošās ekonomikas programmas un izstrādātā alternatīvā valsts budžeta. Tāpat izskanēja aicinājums pārskatīt nosacījumus ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtajos līgumos, kā arī ieviest Eiropas Savienības mērogā konkurētspējīgu nodokļu politiku un atkārtot Somijas pieredzi ceļā uz panākumiem, attīstot tirdzniecības attiecības ar ārvalstīm un iegūto peļņu ieguldot inovācijās; tajā pat laikā vismaz vairākus desmitus miljonu latu būtu iespējams ietaupīt, likvidējot situāciju, kad vienu un to pašu funkciju aizsardzības jomā, veic divas, trīs vai pat piecas struktūras.

Būdama sociāldemokrātiska partija, «Saskaņa» iestājas par progresīvo nodokli nekustamajam īpašumam, progresīvo ienākumu nodokli juridiskajām personām, bagātības nodokli fiziskajām personām, akcīzes nodokļa piemērošanu luksus klases precēm, pakāpenisku un mērķtiecīgu ienākuma nodokļa samazināšanu fiziskajām personām un maksātnespējas procedūras atvieglošanu vienkāršajiem iedzīvotājiem, ļaujot viņiem nemaksāt par banku nemākulīgo politiku trekno gadu laikā. Tajā pat laikā «Saskaņa» uzsvēra, ka ir kategoriski pret pensiju un sociālā nodokļa likmes samazināšanu, turpmāku pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu un ienākuma nodokļa pamatlikmes paaugstināšanu juridiskajām personām.

«Man ir prieks, ka turpinās konsolidācijas process «Saskaņas centra» iekšienē, kas faktiski pirmo reizi aizvadīto 20 gadu laikā rada iespēju likvidēt sadalījumu «latviešu» un «krievu» partijas, tā vietā apvienojot darba ņēmējus vienā tautas frontē, lai veiktu «tīrīšanu» politiskajā vidē. Pozitīvi jāvērtē fakts, ka ir partija, kura rūpējas nevis par kādas šauras grupas, bet ikviena iedzīvotāja labklājību, un ir gatava atjaunot iepriekšējo politiķu nepārdomāti īstenotās politikas un savu interešu lobēšanas rezultātā sagrauto valsti,» aizvadīto kongresu komentē politisko partiju apvienības «Saskaņas centrs» sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Jakovels.

pēc www.jelgavnieki.lv

ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis

Pirms autovadītāju protesta Jelgavā intensīvi lāpa bedrītes

 Akcijas "Mēs pret bedrēm!" dalībnieki sagatavo automašīnas (skatīt video - šeit)
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad «bedru akcijā» piedalījās pat teju simt autovadītāju, šodien protesta brauciens «Mēs pret bedrēm! Sadzirdiet mūs!»  pulcējis vien nedaudz vairāk par 20 šoferiem. Tomēr, kad kolonna tuvojās policistu ielenktajai Jelgavas domes ēkai pilsētas centrā, akcijas dalībniekus ar skaļu signalizēšanu atbalstīja arī daudz citu autovadītāju.

Zīmīgi, ka jau trešdien līdz vēlam vakaram un arī šodien tieši protesta akcijas laikā Lielajā  ielā iepretim domes namam, vērojama intensīva bedrīšu lāpīšana. Akcijas «Mēs pret bedrēm! Sadzirdiet mūs!» rīkotājs Aivars Blūmfelds Zemgales ziņām pauda, ka «šādā veidā dome parāda, ka ielu stāvokļa uzlabošana pašvaldībai ir drīzāk izrādīšanās, nevis patiesas rūpes».

Tāpat kā citus gadus arī šogad lielai daļai domes ēkas logu priekšā bija aizvērtas žalūzijas, nekādu interesi par notiekošo akciju neizrādīja arī pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS). Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks (ZZS) preses dienesta sagatavotā ziņojumā pauž: «Apsveicami, ka pilsētas iedzīvotāji ir aktīvi un izsaka savus priekšlikumus par to, kas viņus uztrauc un nav vienaldzīgi. Pēdējos gados Jelgavas pilsētā ir ļoti daudz ir strādāts pie ielu seguma uzlabošanas. 2009. gadā kopumā pilsētā ir atjaunoti vairāk kā 11 kilometri ielu seguma, līdz ar to kopumā bedru skaits Jelgavas ielās ir samazinājies. Pašvaldība arī turpmāk, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, strādās pie plānveidīgas pilsētas ielu renovācijas.»

Kamēr domnieki izlikās, ka «bedru akcija» nemaz nenotiek, lielu interesi par to izrādīja Valsts policijas un Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieki. Līdz brīdim, kad automašīnu kolonna pietuvojās domes ēkai, divi Valsts policijas darbinieki slēpās pretējā ielas pusē aiz kādas dzīvojamās mājas. Tiklīdz akcijas dalībnieki brauca gar domi un skaļi signalizēja, abi ceļu policisti sāka fotografēt ar sēru lentēm un plakātiem rotātās mašīnas.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš par šo policistu rīcību izteicās īsi: «Vai man tas būtu jāskaidro?» Pēc viņa sacītā, likumsargi tieši akcijas brīdī fotografējuši domes ēku, nevis tai garām braucošos šoferus. «Policisti šajā laikā varēja fiksēt, piemēram, ceļu satiksmes negadījumus vai pārkāpumus,» pauda A.Putniņš.  

Akcijas noslēgumā tās rīkotājs A.Blūmfelds Jelgavas domē iesniedza atklāto vēstuli, kurā  prasa pašvaldības skaidrojumu par kritisko ceļu seguma stāvokli Jelgavā. «Kamēr pilsētā ceļu būves un remontu jomā  vietām redzama miljonu latu vērtu projektu īstenošana, joprojām Jelgavā ir ievērojams skaits ielu, kuru stāvoklis ir vairāk nekā neapmierinošs,» teikts vēstulē. Vienlaikus A.Blūmfeldu pārsteidz Jelgavas vadības izteiktais inertums pret ceļu remonta darbu kvalitātes pieprasīšanu no šo darbu veicējiem – līdz šim ceļu būvnieki ne reizi vien izvairījušies no nekvalitatīva remonta defektu novēršanas par saviem līdzekļiem. «Šāda pilsētas vadības attieksme liek domāt, ka līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi, jo saremontētās ielas neilgā laikā atkal kļūst neizbraucamas, kā rezultātā tiek nodarīti būtiski zaudējumi autobraucējiem, kā arī rada apdraudējumu satiksmes drošībai.»

paņemts no www.diena.lv

trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

Trūcīgo iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 143 587 cilvēkiem


Martā Latvijā trūcīgas personas statuss bija spēkā 143 587 cilvēkiem, kas nozīmē, ka mēneša laikā trūcīgo personu skaits pieauga par vairāk nekā 18 000, liecina Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošie Latvijas pašvaldību sniegtie operatīvie dati.

Salīdzinoši, februārī kā trūcīgi Latvijā bija reģistrēti 125 020 cilvēki.

Garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalstu martā saņēma 48 543 cilvēki, bet dzīvokļa pabalstu - 63 352 cilvēki.

LM arī ziņo, ka martā ministrija izmaksājusi līdzfinansējumu 116 pašvaldībām 551 500 latu apmērā GMI pabalsta un 316 400 latus dzīvokļa pabalsta kompensēšanai.

Tas nozīmē, ka kopumā LM pašvaldībām martā pabalstu apmaksai pārskaitījusi 867 900 latus.

Jau ziņots, ka janvārī trūcīgas personas statuss Latvijā bija spēkā 103 093 personām, bet 2009.gada decembrī - 89 234 cilvēkiem.

pēc www.leta.lv

svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis

„Saskaņas centrs”: Latvijas rezidentus – Latvijas valsts uzņēmuma ārvalstu meitasuzņēmumu padomes vai valdes locekļus – jāatzīst par valsts amatpersonām


Latvijas uzņēmumu (kuros vairāk nekā 50% kapitāla pieder valstij vai pašvaldībām) ārvalstu meitasuzņēmumu valžu un padomju locekļus ir jāatzīst par valsts amatpersonām, ja tie ir Latvijas rezidenti, uzskata politiskās apvienības „Saskaņas centrs” 9. Saeimas frakcija.

Likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir ietverta norma, atbilstoši kurai ne Latvijas rezidenti, ne Latvijas nerezidenti netiek uzskatīti par valsts amatpersonām, ja strādā Latvijas uzņēmumu, kuru kontrolpakete pieder valstij vai pašvaldībai, ārvalstu meitasuzņēmumu valdēs vai padomēs.

- Par ko tas liecina? Šāds valdes vai padomes loceklis nav valsts amatpersona un, atbilstoši, viņas nav jāievēro nosacījumi, kas tiek izvirzīti valsts amatpersonām - izvairīties no interešu konflikta situācijām un atskaitīties par saviem ieņēmumiem. Kaut arī šādā kontekstā nav nekādas atšķirības starp valdes un padomes locekļiem Latvijas valsts uzņēmumos vai to ārvalstu meitasuzņēmumos! Bieži vien tās ir tās pašas, atvainojiet, „barotavas", - saka 9. Saeimas „Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. - Mēs uzskatām, ka šai valžu un padomju locekļu daļai nebūtu jābūt izņēmumam. Izņēmums var būt vienīgi nerezidenti, bet Latvijas rezidentiem ir jābūt pakļautiem Latvijas valsts kontrolei, kas notiek, piešķirot valsts amatpersonas statusu. Atbilstošu grozījumu likumprojektam „Saskaņas centrs" jau ir iesniedzis, un mēs aicinām Saeimu to atbalstīt.

paņemts no www.saskanascentrs.lv

"Saskaņas Centrs" Jelgavas biedri sakopuši 1905.g. kapus

„Saskaņas Centrs“ Jelgavas biedri kā vieni no pirmajiem uzsākuši Spodrības mēneša aktivitātes un šajā nedēļas nogalē sakopa „1905. gadā kritušo kapsētu“. Talka, kā katru gadu, tika rīkota ar mērķi pieminēt cariskās impērijas tautu pašapziņas un neatkarības alku veicinātājus – 1905. gada revolūcijas dalībniekus. Kopīgā darbā piedalījās turpat 40 „Saskaņas Centra” biedri un atbalstītāji, kā arī politiskais aktīvists Pēteris Miļūns.






 Foto autors: Juris Karlinskis

piektdiena, 2010. gada 16. aprīlis

ANO: Bhuto slepkavību varēja novērst

 Benazira Bhuto
Pakistānas varas iestādes varēja novērst bijušās premjerministres un opozīcijas līderes, Sociālistiskās internacionāles dalīborganizācijas Pakistānas Tautas partijas priekšsēdētājas Benaziras Bhuto slepkavību 2007. gadā, piektdien vēsta BBC.

Ar šādu secinājumu nākusi klajā ANO neatkarīgā komisija.

Saskaņā ar komisijas ziņojumu, policisti, kuri bija atbildīgi par Bhuto drošību, rīkojušies ļoti neefektīvi, kam bija traģiskas sekas. Turklāt dokumentā apgalvots, ka sievietes atentāta izmeklēšanas neveiksme bijusi apzināta.

ANO ziņojumā norādīts, ka Pakistānas varas iestādēm bijušā militārā līdera Perveza Mušarafa vadībā bijusi iespēja novērst sociālistu līderes Bhuto slepkavību, ja tās rīkotos atbilstoši "ārkārtas, svaigai un steidzamai informācijai, kas bija viņu rīcībā - par to, ka viņas drošība ir apdraudēta".

Politiskā līdere Benazira Bhuto tika nogalināta 2007. gada 27. decembrī Pakistānas pilsētā Ravalpindi priekšvēlēšanu mītiņa laikā.

Atentāta organizēšanā tika apsūdzēts pakistāniešu talibu līderis Baitula Mehsuhs, kurš noliedza savu saistību ar notikušo.

ANO neatkarīgā komisija Bhuto slepkavības apstākļu izmeklēšanai tika izveidota pagājušā gada jūlijā pēc Pakistānas jaunās valdības, tostarp, pēc viņas atraitņa un pašreizējā Pakistānas prezidenta Ali Zardari lūguma.

pēc www.delfi.lv

Jelgavā notiks akcija «Mēs pret bedrēm! Sadzirdiet mūs!»; piedāvās juristu palīdzību, ja bedrē sabojāts auto

 Jelgavas bedres
«Lai gan Jelgavas iedzīvotāji jau vairākus gadus aktīvi protestē pret pašvaldības nepārdomāto rīcību saistībā ar ielu kritisko stāvokli, dzirdīgas ausis pilsētas Domes vadībā tā arī nav izdevies atrast,» atgādinot par šo sasāpējušo problēmu, ceturtdien, 22.aprīlī, pulksten 11.30 notiks protesta brauciens «Mēs pret bedrēm! Sadzirdiet mūs!» «Ziņas» informē akcijas organizatori.

Kā stāsta biedrības «Latvijas iedzīvotāju apvienība» Jelgavas nodaļas vadītājs Aivars Blūmfelds, līdzīgi kā citus gadus šogad akcijā tiek aicināts piedalīties ikviens mūsu pilsētas iedzīvotājs, kuram sāp sirds par pašvaldības neadekvāto rīcību ielu uzturēšanā. Pulcēšanās braucienam sāksies ap pulksten 11 degvielas uzpildes stacijā «Statoil» Brīvības bulvārī, bet pulksten 11.30 kolonna dosies pa Rīgas, Lielo un Pasta ielu, ar transparentiem un sēru lentēm pie automašīnām paužot savu protestu pret pilsētas vadības īstenoto politiku attiecībā uz ielu uzturēšanu.

«Nenoliedzami, pilsētas tēvi apelē pie sarežģītās ekonomiskās situācijas, kas liedz atvēlēt pietiekamu finansējumu ielu uzturēšanai, un, kārtējo reizi aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu, ielu uzturēšanai un remontiem finansējumu šogad nolemts samazināt par vairāk nekā 80 procentiem, taču tajā pat laikā nav meklēti nekādi citi risinājumi bedru problēmai,» stāsta A.Blūmfelds.

Kā piemēru viņš min, ka nav saprotams, kādēļ tik neaktīvi tiek veikta ielu apsekošana un tik maz pieprasīta atbildība no ielu remontdarbu veicējiem, kuri savam veikumam devuši kalpošanas laika garantiju līdz trim gadiem. «Ja palūkojamies uz atsevišķiem «jaunajiem» objektiem, piemēram, Satiksmes ielu, kur jauna asfalta kārta tika uzklāta pērn, bet jau tagad tajā izveidojušās bedres, rodas šaubas par veiktā darba kvalitāti,» saka akcijas rīkotājs. Tādēļ vēl jo dīvaināka šķietot pašvaldības klusu ciešana un nevēlēšanās šo problēmu saskatīt.

A.Blūmfelds uzsver – neskatoties uz nespēju nodrošināt ielu remontdarbu kvalitāti, gadu no gada Jelgavā konkursos par šiem darbiem uzvar vienas un tās pašas firmas, kas rada aizdomas «par labi izstrādātām un atsevišķiem, Domei tuvu stāvošiem indivīdiem izdevīgām shēmām».

«Jāmin vēl kāds fakts – lai arī Jelgavas pašvaldība jau otro gadu iegulda līdzekļus Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektā «Publiskās partnerības ieviešana Jelgavas ielu apsaimniekošanā», un šogad iecerēts tajā ieguldīt vairāk nekā 270 tūkstošus latu, reāla darbība, proti, ielu nodošana uz laiku apsaimniekošanā privātiem uzņēmumiem nav notikusi, lai gan pērn Jelgavas domes vadība solīja, ka tādā veidā ātri vien izdosies uzlabot pilsētas ielu stāvokli.»

Ja šogad šim projektam atvēlēto līdzekļu apjoms ir palielināts par nepilniem 30 tūkstošiem latu, tad, kā jau minēts iepriekš, ceļu uzturēšanai paredzētais finansējums ir ievērojami samazināts. Tajā pat laikā milzu summas tiek atvēlētas mērķiem, kas iedzīvotāju pārmetumus izpelnījušies ne pirmo gadu – joprojām nesamērīgi lielu finansējumu no pašvaldības budžeta saņem gan «noslēpumiem apvītā» Ledus sporta skola, gan vietējās varas «kabatas» avīze. Savukārt pašvaldības ieņēmumu administrēšanas izdevumi palielināti vairāk nekā piecas reizes.

Kārtējo reizi ir iemesls runāt par nepārdomātu līdzekļu sadali pašvaldības budžetā, kur būtiskāks uzsvars tiek likts uz ilgtermiņa plāniem, kas nereti nedod vēlamo rezultātu (kā piemērs kalpo gan Jelgavas Biznesa inkubators, gan Zemgales Olimpiskais centrs), bet tiek aizmirsts fakts, ka normāls, iedzīvotājiem pieņemams infrastruktūras stāvoklis jānodrošina jau tagad. «Īpaši būtiski tas ir patlaban, kad katrs automašīnu remontos izlietots lats rada nopietnu «robu» jau tā visai trūcīgajos ģimeņu budžetos. No tā varētu izvairīties, ja tiktu meklēti risinājumi ceļu remontiem,» informē bedru akcijas organizatori.

Kā piemēru viņi min Nīdercimernas pilsētas pašvaldību Vācijā, kur ar mērķi piesaistīt finansējumu ielu remontam pieņemts lēmums tirgot bedres – par 50 eiro ikviens interesents var iegādāties bedri, savukārt iegūtos līdzekļus iecerēts izmantot bedres remontam, papildinot to ar pircējam vēlamo parakstu vai logo.

Kā jauninājumu akcijas organizatori ikvienam, kura transporta līdzeklis sabojāts Jelgavas bedrēs, piedāvā bezmaksas juridisko palīdzību, lai sagatavotu prasības pieteikumu tiesai pret ceļu uzturētāju. Šo pakalpojumu nodrošinās jurists, juridisko zinātņu doktorants Artūrs Bāliņš. «Nenolaidiet rokas! Jūs nebūsiet pirmais, kurš vietvaru uzvar tiesā, saņemot kompensāciju par Jelgavas vadības bezatbildības dēļ bedrē sabojātu auto!» uzsver A.Blūmfelds.

paņemts no www.zz.lv

«Saskaņas centrs» aicina talkot 1905.gada kapos

 1905. gadā kritušo kapsēta
Kā vieniem no pirmajiem sākot Spodrības mēneša aktivitātes, sestdien, 17.aprīlī pulksten 10, «Saskaņas centra» biedri organizē Jelgavas 1905. gadā kritušo kapsētas sakopšanu. Talka, kā katru gadu, tiek rīkota ar mērķi pieminēt cariskās impērijas tautu pašapziņas un neatkarības alku veicinātājus – 1905.gada revolūcijas dalībniekus. Kopīgā darbā tiek aicināts piedalīties ikviens jelgavnieks un tuvākās apkaimes iedzīvotājs.

«Ja katrs Latvijas pilngadīgais iedzīvotājs vismaz reizi gadā sakoptu pārdesmit kvadrātmetrus mūsu zemes, Latvija varētu lepoties ne tikai ar dabisku, bet arī tīru vidi, kas noteikti iepriecinātu gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Un pašiem arī pēc tam būs gandarījums par labi paveiktu darbu, tādēļ aicinām malā nepalikt nevienu,» tā sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Jakovels.

1905.gada revolūcijas laikā, ko cariskajā impērijā organizēja un vadīja sociāldemokrāti, Jelgavas pilsētā atradās apriņķa cietums. Šeit tika izvietoti arestanti no visas Kurzemes. Sākoties cara patvaldības soda ekspedīcijām pret impērijas tautu pašnoteikšanās vēlmēm, Jelgavas cietumā tika ievietoti un vēlāk ar kara tribunāla lēmumu noslepkavoti daudzi revolūcijas dalībnieki. Tautas patrioti tika apglabāti masu kapā netālu no pilsētas robežas, Zālītes ielā. Pašlaik šajā vietā ir izveidota 1905.gada kritušo kapsēta ar 1955. gadā uzstādīto Ellas Leimanes veidoto pieminekli brīvības cīnītājiem.

paņemts no www.jelgavnieki.lv

ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

„Saskaņas Centrs” kategoriski iebilst pret gāzes akcīzes nodokļa ieviešanu

 Gāzes liesma
Valdības priekšlikums atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu par gāzi no 2010. gada 1. maija līdz 1. jūlijam neatrisina globālo problēmu – kārtējo dabasgāzes cenas pieaugumu patērētājiem. „Saskaņas Centra” 9. Saeimas frakcija aicina atteikties no idejas krīzes laikā ieviest gāzes akcīzes nodokli.

Parlamenta darba kārtībā 15.aprīlī ir pievienots likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, kas ietver nodokļa ieviešanas atlikšanu. Ministru kabinets uzskata, ka nepieciešams papildu laiks, lai vienkāršotu nodokļu administrēšanas sistēmu.

„Saskaņas Centrs ir kategoriski pret gāzes akcīzes nodokli! Tas novedīs pie izmaksu pieauguma gandrīz visiem pakalpojumiem un produktiem. Tas nozīmē sliktāku ekonomisko situāciju katrā Latvijas ģimenē. Vai mēs varam to atļauties šādā krīzē? Noteikti nē. Atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu par gāzi nav īpašas nozīmes – tā ir astes griešana pa daļām. Mēs aicinām lielāko daļu parlamenta atteikties piemērot akcīzes nodokli par gāzi!” - saka Saeimas deputāts Andrejs Kļementjevs.

Pēc www.saskanascentrs.lv

trešdiena, 2010. gada 14. aprīlis

Grieķijas sociālisti parlamentā apstiprina nodokļu reformu

 Atēnu akropole, Grieķija
Grieķijas parlaments, ko kontrolē sociālisti, trešdien apstiprināja plašu nodokļu reformu, kuras mērķis ir maksimizēt finanšu grūtības pārdzīvojošās valsts ienākumus.

"Nodokļu likumprojektu apstiprināja [parlamenta] vairākums," norādīja parlamenta spīkers Grigors Niots, piebilstot, ka 158 deputāti balsojuši par, bet 126 deputāti - pret reformas apstiprināšanu.

Jauno nodokļu sistēmu nodēvējot par revolucionāru, Grieķijas premjerministrs sociālists Georgs Papandreu sacīja, ka valstij nepieciešams pārtraukt izšķērdīgus izdevumus, lai radītu cerību par ekonomikas stabilizēšanos.

"Valsts varbūt ir izvairījusies no bankrota un atrodas pozīcijā, lai atgrieztos pie stabilizācijas un attīstības, taču priekšnosacījums tam ir mūsu pārvaldes modeļa izmainīšana," uzsvēra premjers. "Nodokļu likumprojekts ir revolūcija Grieķijai."

Jaunajā nodokļu sistēmā visus apjomīgos biznesa darījumus būs nepieciešams veikt ar kredītkartēm, un patērētāji tiks mudināti pieprasīt čekus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas valstij izmaksā aptuveni desmit miljardus eiro (7,02 miljardus latu) gadā.

Tāpat paredzēts atcelt speciālus nodokļu atvieglojumus atsevišķām iedzīvotāju grupām, tostarp taksistiem, kravas automašīnu vadītājiem, būvinženieriem, ārstiem un atlētiem.

Daļa šo iedzīvotāju jau sākuši streikus un protesta akcijas, lai izrādītu neapmierinātību ar šādu valdības lēmumu.

Jaunās nodokļu sistēmas īstenošanas gaitā tiks veiktas arī ienākumu pārbaudes jahtu, privātu lidmašīnu, peldbaseinu un citu luksusa preču īpašniekiem, kā arī noteikta augstāka nodeva Pareizticīgo baznīcas nekustamo īpašumu ienākumiem.

Kā ziņots, Grieķijas valdība šogad par četriem procentpunktiem plāno samazināt budžeta deficītu, kas patlaban veido 12,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

pēc www.leta.lv

Opozīcija rosina vienkāršot ienākumu deklarēšanu VID

 LR Saeimas plenārsēžu zāle
Pieci Saeimas deputāti – Māris Kučinskis (TP), Vineta Muižniece (TP), Andris Bērziņš (LPP/LC), Jānis Dušinskis (LPP/LC) un Jānis Urbanovičs (SC) - iesnieguši priekšlikumus grozījumiem likumā, kas vienkāršotu iedzīvotājiem ienākumu deklarēšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), neliekot sniegt ziņas, kas jau ir uzkrātas dažādos valsts reģistros, informēja TP frakcijas konsultante Sarmīte Kolāte.

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" deputāti rosina noteikt, ka deklarācijā iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Savukārt VID pārējo informāciju var iegūt no citām valsts informācijas sistēmām.

Likums šobrīd nosaka, ka gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz individuālajiem uzņēmējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, ārvalstīs strādājošajiem, iedzīvotājiem, kas papildus darba algai saņēmuši autoratlīdzību u.c.

Identisku normu deputāti aicina paredzēt attiecībā uz valsts amatpersonām, likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

"Valsts reģistros ir apkopota plaša informācija par katru iedzīvotāju, kas ir pieejama arī VID. Neskatoties uz to, aizpildot ienākumu deklarāciju, lielu daļu no šīm ziņām iedzīvotājiem nākas sniegt atkārtoti. Šī birokrātiskā pieeja ir jāizbeidz," akcentē deputāts Kučinskis.

paņemts no www.delfi.lv

pirmdiena, 2010. gada 12. aprīlis

Sociālistu premjers: Spānija īstenos taupības pasākumus par katru cenu


Husē Luiss Sapatero (no labās) un Vaira Vīķe Freiberga
Spānijas valdība "par katru cenu" īstenos nepopulārus taupības pasākumus, lai samazinātu valsts apjomīgo budžeta deficītu, pirmdien paziņoja Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero.

Sapatero intervijā laikrakstam "Financial Times" norādīja, ka nākotnē var būt nepieciešami pat vēl bargāki pasākumi.

"Mums ir plāns, uzticams, apjomīgs plāns, kuru jau mēs esam sākuši īstenot," sacīja premjers. "Pagaidīsim un paskatīsies, kā beidzas 2010.gads un kāda ir budžeta situācija, vai mēs sasniedzam mūsu mērķus un, protams, vai mums ir nepieciešams veikt papildu samazinājumus vai pieprasīt lielāku taupību, un tad mēs tā arī darīsim."

Spānijas valdība janvārī prezentēja plānu nākamo trīs gadu laikā ietaupīt 50 miljardus eiro (35,1 miljardu latu) un līdz 2013.gadam samazināt budžeta deficītu no 11,4% līdz eirozonas noteiktajam 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) limitam.

Plāna ietvaros paredzēts samazināt valdības izdevumus un valsts sektorā strādājošo skaitu, kā arī palielināt daļu nodokļu.

pēc www.leta.lv

svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

Aptauja: Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās gaidāma sīva cīņa

 Gordons Brauns, Lielbritānijas Leiboristu partijas līderis
Ir grūti prognozēt Lielbritānijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, jo izšķirošais brīdis jau ir pārāk tuvu, taču gaidāma ļoti sīva cīņa, liecina sestdien publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Opozīcijā strādājošajiem konservatīvajiem gandrīz visu pēdējo pusotru gadu sabiedrībā bijis lielāks atbalsts nekā pie varas esošajiem leiboristiem, taču pēdējā laikā abu lielāko partiju popularitātes rādītāji ir izlīdzinājušies.

Kā noskaidrots sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma ICM aptaujā, kas veikta pēc laikraksta "News of the World" pasūtījuma, atbalsts torijiem kopš janvāra nokrities par četriem procentpunktiem, sasniedzot 36%, tikmēr par leiboristiem savu balsi būtu gatavi atdot 37% vēlētāju, kas ir tieši tikpat, cik janvārī.

Savukārt liberāldemokrātu popularitāti pieaugusi par pieciem procentpunktiem, pakāpjoties līdz 19% atzīmei.

Ja līdzīgi rezultāti būtu arī vēlēšanu dienā 6.maijā, toriji parlamentā iegūtu visvairāk vietu, taču ar to nepietiktu, lai iegūtu vairākumu. Šāda situācija Lielbritānijas politikā ir rets gadījums.

pēc www.leta.lv

„Saskaņas Centrs” Jelgavas biedri izsaka līdzjūtību Polijas tautai un Jelgavas apkaimē dzīvojošajiem poļiem

Polijas Republikas vēstniecība Rīgā
Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Jelgavas biedri izsaka visdziļāko līdzjūtību Polijas tautai un Jelgavas apkaimē, kā arī visā Latvijā dzīvojošajiem poļiem sakarā ar Smoļenskas apkārtnē notikušo aviokatastrofu, kurā traģiski bojā gājis Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, citas valsts augstākās amatpersonas un Katiņā nogalināto Polijas armijas virsnieku radinieki.

Katiņas apkaime, kas atrodas tiešā Smoļenskas tuvumā, kļuvusi par divkāršu nācijas traģēdijas vietu poļu tautai, kura aizvadīto gadsimtu laikā cietusi milzīgus upurus, tiecoties pēc brīvības un labklājības. 1940. gadā Katiņas mežu brāļu kapos sagūla 22 tūkstoši Polijas armijas virsnieku – staļinisma upuru. Pēc 70 gadiem aviokatastrofas rezultātā tajā pašā apkaimē gājuši bojā virkne Polijas tautas līderu. „Saskaņas Centra” Jelgavas biedri sirdīs ir kopā ar Polijas tautu un Jelgavas apkaimē, kā arī Latvijā dzīvojošajiem poļiem, novēlot izturību šajā grūtajā un traģiskajā laikā.

Bojā gājušo vidū ir cilvēki, pateicoties kuriem Polija nostiprinājusi savas pozīcijas gan politiskajā, gan ekonomiskajā arēnā, turklāt daudzi no viņiem uzturējuši sirsnīgas attiecības arī ar tiem tautiešiem, kuri dzīvo aiz Polijas robežām, kā, piemēram, ikgadējās Parafiādes Varšavā organizētājs Juzefs Joņecs, ar kuru Jelgavas poļu biedrība sadarbojas kopš 1995.gada.

Izrādot cieņu Polijas tautai ar notikušo traģēdiju, „Saskaņas Centra” Jelgavas biedru pārstāvji dosies uz Polijas Republikas vēstniecību Rīgā izteikt līdzjūtību sēru grāmatā.

sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis

'Factum' aptauja: vēlēšanās uzvarētu SC


Ja Saeimas vēlēšanas notiktu marta nogalē, tajās uzvarētu "Saskaņas centrs" (SC) un "Vienotība", bet kopumā Saeimā iekļūtu astoņas partijas, liecina pētījumu studijas "Factum" veiktā aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka SC iegūtu Saeimā 32 vietas, "Vienotība" - 21 vietu, ZZS – 11 vietas, "Visu Latvijai" - 10 vietas, TB/LNNK – astoņus deputātu mandātus, apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" – 7 vietas, Tautas partija – 6, bet LPP/LC - 5 vietas.

SC visvairāk atbalstītu Rīgā un Latgalē, kur par to būtu gatavi balsot attiecīgi 39% un 45% vēlētāju, bet vismazāk Vidzemē (11%). "Vienotībai" lielākais atbalsts būtu Vidzemē, kur par to balsotu 23%. ZZS visvairāk atbalstītāju Kurzemē – 15%, "Visu Latvijai" visvairāk – 16% - atbalstītāju būtu Vidzemē, "tēvzemiešiem" atbalsts būtu vienmērīgs Zemgalē (9%), Kurzemē (8%) un Vidzemē (8%). Par PCTVL visvairāk balsotu Latgalē (11%) un Zemgalē (10%), Tautas partiju visvairāk atbalstītu Kurzemē (8%), bet LPP/LC – Rīgā (7%), liecina aptauja.

paņemts no www.delfi.lv

piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

Jāaizliedz reklamēties jau nedēļu pirms vēlēšanām

 Par apzinātu izvēli vēlēšanās!
«Jaunā laika» frakcijas deputāti iesnieguši grozījumus likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju, paredzot aizliegt priekšvēlēšanu reklāmu radio un televīzijā trīs dienas pirms Saeimas vēlēšanām. Arī politikas eksperts jelgavnieks Ivars Jakovels uzskata, ka aģitācijas aizliegumam pirms vēlēšanāsm jābūt ilgākam.

Partijas pārstāvji skaidro, ka minētais priekšlikums ļautu vēlētājiem vairāk apdomāt savu izvēli un neiespaidoties no reklāmām.

«Šis ierosinājums ir solis pareizajā virzienā, mazinot dažbrīd pat zombējošo kampaņu ietekmi. Turklāt tas tiek vērsts pret vieniem no nopietnākajiem zombēšanas līdzekļiem – TV un radio. Latvijas pieredze rāda, ka tieši pēdējās dienās pirms vēlēšanām bagātākās partijas nodarbojas ar agresīvu reklamēšanos, tādējādi samazinot iespēju vēlētājiem pašiem izdarīt izvēli. To varētu nosaukt par sava veida smadzeņu skalošanu, kas būtībā jau ir negodprātīgas attieksmes demonstrēšana pret potenciālajiem vēlētājiem,» savu viedokli pauž I.Jakovels.

Politikas maģistrs uzskata, ka politiskās reklāmas vajadzētu aizliegt jau nedēļu vai pat divas līdz vēlēšanām, un tikai tādā veidā varētu runāt par pārmaiņu rosinātu efektu un vēlētāju apzinātu izvēli. «Citas Eiropas valstis, lai mazinātu nevēlamu vēlētāju ietekmēšanu, izmanto liegumu mēnesi līdz vēlēšanām publicēt politisko spēku popularitātes reitingus. Zināmā mērā tas ļauj izvairīties no svārstīgu vēlētāju automātiskas piesliešanās populārākajam politiskajam spēkam bez konkrētā valsts un sabiedrības attīstības piedāvājuma izvērtēšanas,» rezumē I.Jakovels.

paņemts no www.jelgavnieki.lv

trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis

Kirgizstānas kreisā opozīcija pārņem varu un izveido „Tautas uzticības” valdību

 Roza Otunbajeva, Kirgizstānas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja
Kirgizstānas kreisā opozīcija ir izveidojusi „Tautas uzticības” valdību, ko vada bijusī ārlietu ministre Roza Otunbajeva. Līdz šim opozīcija aktīvi pieprasīja valdības atkāpšanos. Šīs prasības tika izvirzītas sarunu laikā ar Ministru prezidentu Anti Usenovu.

Kā norādīja viens no opozīcijas līderiem, sociālistu partijas Ata-Meken priekšsēdētājs Tekebajevs, tad opozīcija uzņemas pilnu atbildību par notiekošo Kirgizstānā. Pēc viņa teiktā, drīzumā tiks izveidota tautas patruļas, kas nodrošinās sabiedrisko kārtību. Viņš arī atzīmēja, ka pensionētais policijas pulkvedis Turats Madalbekovs iecelts par s Biškekas komandantu.

Tiek ziņots, ka saistībā ar nemieriem Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs ir pametis valsti. Protesti pret valdību sākās Kirgizstānas pilsētā Talas 6. aprīlī. Vēlāk tie pārvērtās par masu nekārtībām. 7. aprīlī nemieri sākās galvaspilsētā un citās pilsētās. Tika ziņots, ka dažās vietās nemiernieki ieņēma reģionālās un rajonu pārvaldes ēkas.

pēc www.lenta.ru

Kirgizstānā sākušies nemieri

 Omurbeks Tekebajevs, Kirgizstānas sociālistu partijas Ata Meken priekšsēdētājs
Kirgizstānas opozīcija turpina nemierus, pieprasot pašreizējās varas pārstāvju atkāpšanos, un trešdienas vakarā ieņemta prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes rezidence – mājas ir marodieru izlaupītas un aizdedzinātas, ziņo "Interfax".

Aculiecinieki aģentūrai "Interfax" ziņoja, ka prezidenta ģimenes īpašumā, kur atrodas trīs mājas, plosās ugunsgrēks. Pirms tam mājām uzbruka marodieri. Aculiecinieki stāsta, ka ugunsgrēks vērsās plašumā, bet ugunsdzēsēju tuvumā nav.

Pirms ugunsgrēka no mājām iznestas vērtīgas lietas – cilvēki gāja ārā no mājām ar lielajiem maisiem, nesa ārā pat gultas veļu un traukus, paklājus.

Arī parlamenta ēka izlaupīta, paziņoja spīkers Žogorku Keneša Kurmanovsm vēsta BBC. "Visi datori, dokumenti, mēbeles, viss izlaupīts. Dzīvosim pirmatnējās kopienas sabiedrība, to var droši solīt," viņš sūrojās. Viņš arī pastāstīja, ka parlamentā vairs nav apsardzes, jo visi aizgāja.

Opozīcija tikmēr piekrita sarunām ar varas pārstāvjiem, pieprasot valdības atkāpšanos.


Viens no opozīcijas līderiem sociālistu partijas Ata Meken (Tēvzeme) priekšsēdētājs Omurbeks Tekebajevs paziņoja, ka trešdienas nemieros Biškekā gājuši bojā vismaz 100 cilvēki. Oficiāli šīs ziņas nav apstiprinātas, Veselības ministrija ziņo par 19 bojāgājušajiem.

Veselības ministrija atzīst, ka situācija saasinās un slimnīcās nonāk aizvien vairāk nemieru upuru, ziņo "Interfax".

Jau ziņots, ka protestētāji nogalināti, kad milicija atklājusi uguni uz pūli, kas mēģināja ieņemt valdības ēku. Nekārtības, kas izcēlušās otrdien Talasā, trešdien izplatījās Biškekā un daudzos valsts reģionos.

Tiesībsargājošās iestādes un armija pret protestētājiem pielieto asaru gāzi un gumijas lodes. Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs parakstījis rīkojumu par komandantstundas ieviešanu. Pastiprināta robežkontrole.

Masu nekārtības valstī izcēlās otrdien Talasā, kad vairāk nekā tūkstotis Kirgizstānas opozīcijas atbalstītāju izlauzās cauri policijas kordonam un ieņēma vietējās administrācijas ēku. Protesti izcēlušies, pieaugot spriedzei starp opozīciju un prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdību. Opozicionāri kritizē valdību, ka tā slēgusi neatkarīgos medijus un sekmē korupciju.

pēc www.delfi.lv

Valsts budžets Parex bankas pārdošanas darījumā var zaudēt pusmiljardu latu


Ministru kabinetam ir nekavējoties jāatskaitās sabiedrībai par Parex bankas turpmākā likteņa izlemšanas darbības plānu, uzskata politiskās apvienības „Saskaņas centrs” frakcija. Pastāv aizdomas, ka pašlaik gatavotā Parex bankas „labās” daļas pārdošana var radīt valsts budžetam līdz pusmiljardam latu lielus

Visiem dokumentiem, kas saistīti ar Parex bankas turpmāko likteni - tai skaitā, šīs finansu un kredītiestādes sadalīšanas plāns „labajā" un „sliktajā" daļā, un „labās" daļas pārdošana - ir jābūt publiski pieejamiem. Sabiedrībai ir jābūt iespējai piedalīties ierosinātā projekta apspriešanā, kā arī iespējai sniegt tam savu vērtējumu. Tāds ir politiskās apvienības „Saskaņas centra" 9. Saeimas frakcijas viedoklis.


- Parex banka tika noturēta „uz ūdens", pateicoties nodokļu maksātājiem. Bankas glābšanā tika ieguldīti milzīgi līdzekļi, kurus valdība paņēma no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā. Tāpēc sabiedrībai, kas faktiski finansējusi bankas saglabāšanu, ir tiesības zināt, kādā veidā Ministru kabinets gatavojas atgūt ieguldītos līdzekļus! Diemžēl, mums ir pamats uzskatīt, ka valdība nav spējīga pieņemt valstij un tās iedzīvotājiem visizdevīgāko risinājumu, - saka 9. Saeimas „saskaņas centra' frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. - Vēl vairāk, pastāv aizdomas, ka gatavotā darījuma rezultātā Ministru kabinets ir nolēmis norakstīt pusmiljardu latu.

Tieši par tādu pašu summu starptautiskie kreditori prasa samazināt nākošā gada valsts budžeta izdevumus. Tātad, var secināt - ja pusmiljards latu netiks norakstīti, nevajadzēs veikt sāpīgus valsts budžeta izdevumu daļas samazinājumus, kas skar vismazāk aizsargātās iedzīvotāju sociālās grupas - pirmām kārtām, pensionārus. Taču pašlaik rodas pārliecinošs iespaids, ka valdība ir gatava ļaut kādai ārzemju kompānijai „izurbināt" visas „rozīnes" no pīrāga, ko sauc par Parex banku, bet valstij ( tātad, arī visiem nodokļu maksātājiem!) atstāt visus zaudējumus, kā arī iegrimšanu bezgalīgos tiesvedības procesos. „Saskaņas centrs" aicina Ministru kabinetu nekavējoties nodot sabiedrības izskatīšanai rīcības plānu attiecībā uz Parex banku!

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Zemgalē puse iedzīvotāju par galveno sociālo problēmu uzskata bezdarbu


53 procenti Zemgales iedzīvotāju par galveno sociālo problēmu uzskata bezdarbu, savukārt 34% - zemos ienākumus, ar to saprotot, ka uz vienu ģimenes locekli ieņēmumi mēnesī ir mazāki par 80 latiem. 13% domā, ka nav pietiekams sociālais atbalsts personām ar īpašajām vajadzībām jeb invaliditāti, savukārt 10% par problēmu nosauc saskarsmes problēmas vai konfliktus ģimenē. Par to liecina Zemgales reģiona iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta «Sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde Zemgales plānošanas reģionam 2010.-2015.gadam» ietvaros, informē projekta pārstāvji.

Kā atzīst Lietišķo pētījumu aģentūras «Nikolo grupa» vadītājs Jānis Ikstens, pētījums parāda gan sabiedrības noskaņojumu, gan arī iezīmē būtiskas reģiona problēmas. «Zemgales reģionā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā vidējie rādītāji valstī. Tāpat bruto darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) par 20% atpaliek no vidējās algas Latvijā. Zemgales reģionā ir arī nedaudz augstāks bezdarba līmenis nekā kopumā valstī un 25% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Vienlaikus Zemgales iedzīvotājus raksturo augsta pašapziņa un paļaušanas uz saviem spēkiem – 74% uzskata, ka visvairāk sociālo problēmu risināšanā var paļauties uz savu ģimeni. Tikai 12% vislielāko palīdzību sagaida no pašvaldības un tikai 5% no valsts.»

Ar pētījumu 30.martā tika iepazīstināti Zemgales reģiona sociālie darbiniekiem, kurā piedalījās diskusijā par sociālo pakalpojumu vietu un lomu reģiona attīstībā  turpmāk. Kā atzina klātesošie, izstrādājot «Sociālo pakalpojumu attīstības programmu Zemgales plānošanas reģionā 2010.-2015.gadam», galvenokārt jādomā, kā dažādot sociālos pakalpojumus un kā attīstīt sociālas palīdzības nodrošināšanas sistēmu.

Patlaban astoņos Zemgales novados ir nepietiekams sociālā darba speciālistu skaits (likuma prasība – viens sociālā darba speciālists uz 1000 iedzīvotājiem), ko daļēji ir ietekmējusi administratīvi teritoriālā reforma, pietrūkst kvalificētu sociālo darbinieku, kā arī nav pietiekams šo darbinieku nodrošinājums, piemēram, veselības apdrošināšana, kas ņemot vērā darba specifiku, ir ļoti būtiska. Pastāv arī objektīvi apstākļi, kas mazina sociālo pakalpojumu pieejamību.

Jānis Ikstens diskusijā atzina, ka iedzīvotāju skaita sarukums, īpaši ārpus pilsētām un novadu centriem, negatīvi ietekmē daudzu pašvaldību teritoriju attīstības indeksus vairāku gadu garumā, jo samazina nodokļu bāzi pašvaldībās un līdz ar to sociālajai palīdzībai pieejamos līdzekļus. Turklāt iedzīvotājus skaita samazināšanās samazina iedzīvotāju blīvumu un vecāka gadagājuma ļaužu īpatsvaru atsevišķās teritorijās, kas savukārt apgrūtina arī sociālo pakalpojumu sniegšanas nodrošinājumu.

Kā liecina pētījums, Zemgales novada sociālie darbinieki atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis sociālo pakalpojumu apjoms un kvalitāte, taču līdz šim valsts politika vairāk bijusi vērta uz pabalstu nevis sociālo pakalpojumu attīstību.

Lietišķo pētījumu aģentūras «Nikolo grupa» eksperte Vita Roga diskusijā uzsvēra, ka sociālajiem pakalpojumiem jābūt vērstiem uz dažādu sociālo grupu sociālo, fizisko, intelektuālo un emocionālo vajadzību apmierināšanu (ne tikai pamatvajadzību). Tas nozīmē, ka tiem jābūt kompleksiem  un tiem jāietver arī palīdzību veselības, izglītības, kultūras jomā, ko līdz šim neuzskata par sociālās aprūpes komponentu. Diskusijas laikā izskanējušās idejas tiks ņemtas vērā izstrādājot jauno Sociālo pakalpojumu attīstības programmu Zemgales plānošanas reģionā 2010.-2015.gadam».

paņemts no www.zz.lv

Grieķija grib atteikties no SVF atbalsta

 Grieķijas premjers un Panhellēniskās sociālistu partijas līderis
Grieķijas valdība, kura ir noraizējusies, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) varētu izvirzīt pārmērīgus nosacījumus apmaiņā pret atbalstu, grib mainīt vienošanos, kas tika panākta ES samitā pagājušajā mēnesī, izslēdzot SVF finansiālo palīdzību, atsaucoties uz vārdā nenosauktu avotu sniegto informāciju medijiem, ziņot Db.lv, atsaucoties uz «Reuters».

«Iemesls ir tāds, ka kopš samita (Grieķijas) sociālistu premjerministrs (Georgs Papandreu) saņēmis informāciju no SVF par iespējamiem pasākumiem un reformām, ko tas prasīs apmaiņā pret finansiālu atbalstu,» stāstījis viens no avotiem, piebilstot: «Pasākumi ir smagi un varētu izraisīt sociālos un politiskos nemierus.»

Informācijas avoti norādījuši, ka tādēļ «Grieķijas valdība vēlas «uzlabot vienošanos». Turklāt pastāvot liela iespēja, ka Grieķija tomēr būs spiesta lūgt finansiālo palīdzību, neraugoties uz oficiālajiem paziņojumiem, kas liecina par pretējo, tādēļ valdībai esot būtiski panākt sev labvēlīgus nosacījumus.

Reuters atgādina, ka SVF vadītājs pagājušajā nedēļā informēja - pašlaik nav pazīmju, kas liecinātu, ka Grieķijai būs nepieciešama palīdzība no ārpuses.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas bagātnieki un kompānijas sāk izņemt naudu no vietējām bankām, pārceļot to uz ārzonām vai starptautiskām finanšu institūcijām. Uz to mudina neskaidrība par Grieķijas un tās banku nākotni, kā arī iespējamās izmaiņas nodokļu politikā.

pēc www.db.lv

svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis

Priecīgas Lieldienas!

Šodien, 4. aprīlī, "Saskaņas Centra" Jelgavas biedri pilsētas ielās apsveica jelgavniekus Lieldienās, dāvājot bērnu izgatavotus apsveikumus - kartona Lieldienu olas - kas simboliski atgādināja par pavasara iestāšanos un labā pārsvaru šajā pasaulē. Vēlamies sveikt ikvienu Jelgavnieku šajos pavasara un gaismas svētkos. Priecīgas Lieldienas!

sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

Gada laikā labdarībai ziedojuši 80% iedzīvotāju


Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 80% - pēdējā gada laikā ir ziedojuši kādam labdarības mērķim, liecina SKDS veiktā aptauja.

Visbiežāk iedzīvotāji ir ziedojuši, iemetot naudu ziedojumu kastītēs lielveikalos – 39%, savukārt 38% iedzīvotāju apgalvo, ka ir zvanījuši uz labdarības telefona numuriem. Pirkt preces, no kuru pārdošanas daļa ienākumu tiek novirzīta labdarībai, ir izvēlējušies 27% iedzīvotāju.

Aptaujas dati liecina, ka 23% iedzīvotāju ir finansiāli palīdzējuši personīgi pazīstamiem cilvēkiem, bet 22% ir ziedojuši pārtiku vai apģērbu. Savukārt 12% apgalvo, ka ir pārskaitījuši naudu uz labdarības kontu numuriem bankās, bet 8% piedalījušies kultūras pasākumos, kuros iegūtie līdzekļi ir tikuši novirzīti labdarībai.

Saskaņā ar aptaujas datiem sievietes biežāk (85%) nekā vīrieši (74%) ir ziedojuši labdarībai. Tāpat aptauja atklāj, ka gados vecākie iedzīvotāji ir aktīvākie ziedotāji (91%). Aptaujas dati neapstiprina pieņēmumu, ka gatavība ziedot ir atkarīga no ienākumu līmeņa, jo visās ienākumu grupās ir apmēram vienāds ziedotāju īpatsvars.
Vienīgais izņēmums ir iedzīvotāji viszemāko ienākumu grupā, kas saskaņā ar aptaujas datiem ziedo retāk (71%) nekā pārējie.

Salīdzinot atbildes Latvijas reģionos, jāsecina, ka visbiežāk mēdz ziedot Zemgalē dzīvojošie (91%), bet visretāk – Latgalē (71%).

SKDS secina, ka vispārējā ekonomiskā krīze un ienākumu samazināšanās nav bijis šķērslis iedzīvotāju labdarībai, un, iespējams, ka tieši grūtie laiki ir likuši Latvijas iedzīvotājiem palīdzēt līdzcilvēkiem, kuriem ir vēl grūtāk.

paņemts no www.delfi.lv

piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis

Ziedo pat pēc «Jelgavnieki.lv» akcijas beigām

 SC Jelgavas organizācijas biedri ar saziedotajām mantām
Lai gan martā saziedotās mantas jau nogādātas Radošo domu un darbu centrā «Svētelis», dažas dienas vēlāk uz žurnāla un portāla «Jelgavnieki.lv» redakciju tika atnesti vairāk kā desmit maisi ar apģērbiem un apaviem. Tās centrā nonāks aprīļa beigās, līdz ar šī mēneša akcijas beigām.

Divpadsmit lielos maisus ar drēbēm akcijā ziedoja politisko partiju apvienības «Saskaņas centrs» Jelgavas organizācija. Kā pastāstīja tās priekšsēdētāja vietnieks Ivars Jakovels, uzzinot par akciju, organizācijas biedri arī nolēmuši atnest nevajadzīgās drēbes un apavus. «Šis ir grūts laiks, tāpēc mums ir jāpalīdz otram,» atklāj I. Jakovels, piebilstot, ka gandrīz katrs nodaļas biedrs atnesa pa mantai un kopā sanāca 12 lielie maisi.

Savukārt 30. martā maisus ar apģērbiem un apaviem ziedoja vairāki jelgavnieki, kuri vēlējās palikt anonīmi.

Žurnāla «Jelgavnieki.lv» redaktors Māris Papēdis arī turpmāk ziedotājus aicina nest sev nevajadzīgās mantas uz redakciju un katra mēneša izskaņā šīs lietas tiks nogādātas «Svētelī», kur tās atradīs jaunus saimniekus.

paņemts no www.jelgavnieki.lv